Simptomi

Izpausmes ir ļoti dažādas. Diskomforts taisnās zarnas apvidū, nieze, smērēšanās, asiņošana vēdera izejas laikā, iekaisums (sāpīgi, piebrieduši veidojumi anālās atveres rajonā). Vēlākās stadijās var būt arī hemoroīdu mezglu izslīdēšana vēdera izejas vai fiziskas piepūles laikā.

Hemoroīdi var būt kā salīdzinoši nekaitīga saslimšana ar nelielu gļotādas plīsumu vai nelielu polipu, taču bieži vien slimība var noritēt ļoti nopietni un rezultēties ar vēzi vai taisnās zarnas iekaisumiem – čūlaino kolītu vai Krona slimību.

Hemoroīdu ārstēšana

Agrīnās stadijās reizēm pietiek ar dzīvesveida sakārtošanu – cilvēks sāk lietot pareizu uzturu, kļūst kustīgāks, iespējams, nomaina vienu fiziskās aktivitātes veidu pret citu. Plaši pētījumi liecina, ka hemoroīdu stadiju ar medikamentiem un dzīvesveida izmaiņām samazināt nevar, bet pierādītas slimības gadījumā uzlabojas pacienta pašsajūta un dzīves kvalitāte. Ķirurģiska ārstēšana ar lāzeru tiek nozīmēta, ja ir nepieciešams efektīvs un ilgtermiņa rezultāts. Mazākās hemoroidālās slimības stadijās piedāvājam HeLP metodi, kad, izmantojot lāzeru, piededzina hemoroīdu barojošo asinsvadu, ierobežojot tā asinsapgādi. Ja slimība ir progresējusi un nepieciešama lielāka iejaukšanās, tādā gadījumā iesakām LHP operāciju.

HELP metode

HELP metode vairāk tiek izmantota agrīnām hemoroīdu stadijām (1.–2. pakāpe), kad vēl nenovēro hemoroidālo mezglu izkrišanu no anālās atveres, bet pacientam vairāk ir sūdzības tieši par asiņošanu. Pēc procedūras, ko veic vietējā anestēzijā, pacientam nav jāatrodas stacionārā, viņš var doties mājās. Procedūra ir nesāpīga, un arī pēc tās nekādas sāpes pacienti parasti neizjūt.

LHP metode

LHP lāzertehnoloģija ir paredzēta sarežģītāku hemoroidālo problēmu risināšanai (2.–4. pakāpe). Hemoroidālajā mezglā tiek iedurta “lāzeradatiņa” un veikta piededzināšana, kā rezultātā mezgls saplok, varētu teikt – pielīp pie zarnas sieniņas. Ir ļoti precīzi aprēķināts, cik liela enerģija vajadzīga šim nolūkam, lai nebojātu slēdzējmuskuli vai taisnās zarnas gļotādu. Šī operācija notiek vietējā anestēzijā, veicot speciālas blokādes, taču ir gadījumi, kad nepieciešama operācija, kas prasa anestēziju (parasti spinālo vai īsu intravenozo anestēziju, tā saukto iemidzināšanu).