Žultsakmeņu ārstēšana

Žultsakmeņus konstatē, veicot kādus vēdera dobuma orgānu izmeklējumus, piemēram, sonogrāfiju. Arī tad, ja simptomu nav, jācenšas šo problēmu risināt savlaicīgi. Atliekot žultsakmeņu slimības ārstēšanu, ir lielāks risks, ka attīstīsies pavadošie aizkuņģa dziedzera iekaisumi, kā arī var notikt žultsceļu nosprostojums ar akmeņiem – kad žultsakmens iestrēgst, nobloķējot žults atteci, pacientam sākas ādas dzelte un seko lielākas problēmas, sarežģītāka ārstēšana ar lielākām izmaksām. 

Žultspūslī mēdz būt arī gļotādas izaugumi – polipi, un tiem ir nepieciešama novērošana. Ja polipiem ir tendence augt, tad pastāv varbūtība, ka tie malignizēsies – kļūs ļaundabīgi, tāpēc žultspūslis jāizoperē.