«Šodien varikozu vēnu ārstēšanas iespējas ir krietni plašākas,» saka Dr. Mauriņa klīnikas Fleboloģijas nodaļas vadītājs ķirurgs Dr.med. Andrejs Vanags. «Agrāk teica, ka vēnas ir jāoperē tikai tad, kad attīstījusies hroniskā venozā mazspēja – tas nozīmē, ka slimu vēnu dēļ kāja sāk pampt un veidojas ādas izmaiņas. Šodien mēs diagnosticējam un ārstējam daudz agrīnākas slimības formas, atrisinām problēmu saknē, vēl pirms parādījušās sūdzības, un pacients nemaz neuzzina, cik nepatīkamas tās var būt.»
Vai varat veiksmīgāk tikt galā arī ar sarežģītiem gadījumiem?
- Jā, plašās tehnoloģiskās iespējas ļauj palīdzēt pacientam arī tad, ja slimajām vēnām ir sarežģīta anatomiskā lokalizācija. Mēs spējam ārstēt saudzīgi un ar ļoti labu rezultātu. Varam ārstēt tādas situācijas, par kurām agrāk teica: nevajag ārstēt, jo tas ir par agru. Toreiz iejaukšanās caur lieliem griezieniem, nedaudz arī «uz aklo», radīja samērā lielu traumu un cilvēks pēc šādas ārstēšanas bieži bija slimāks nekā pirms tās. Tāpat valdīja uzskats, kas joprojām nav līdz galam izskausts – ka sievietei ir vērts operēt vēnas tikai pēc visu bērnu piedzimšanas, jo citādi problēmas atgriezīsies. No mūsdienu viedokļa tas ir neatbilst patiesībai, jo grūtniecēm ir 6-7 reizes augstāks trombu attīstības risks un vēnu varikoze vēl vairāk paaugstina to. Ja mēs redzam neveselu vēnas posmu, īpaši jaunai sievietei, kura vēl nav dzemdējusi, mēs šo problēmu atrisinām pirms sūdzību vai komplikāciju parādīšanās.
Vasara, jo īpaši, ja laiks ir karsts, tiek uzskatīta par vēnām nelabvēlīgu sezonu. Kādēļ tā?
- Jau pēc pirmajām karstajām dienām pieaug pacientu skats, kuriem ir akūtas problēmas. Vēl vakar cilvēks atpūtās pludmalē, bet šorīt viena kāja ir piepampusi vai sāp. Ļoti bieži tas ir pirmais signāls, kas vēsta par trombiem dziļajās vēnās. Tā var gadīties arī ceļojot, piemēram, pēc ilgstoša lidojuma vai brauciena autobusā.
Katram cilvēkam jāzina, ka pēkšņi radies pietūkums un stipras sāpes vienā kājā ir trauksmes signāls, kas nozīmē, ka, iespējams, ir notikusi venozā katastrofa – virspusējo un/vai dziļo vēnu tromboze. Pacientam parasti arī ir grūti stāvēt, bet kļūst nedaudz vieglāk, apguļotiesun paceļot kāju augšup. Šajā situācijā ir nekavējoties jāmeklē speciālista palīdzība. Ja tromboze progresē – trombi palielinās, slēdzot plašākus vēnu segmentus, pieaug risks, ka tie atrausies un ar asins straumi nonāks plaušu artērijās, radot to nosprostojumu jeb tromboemboliju, kas var beigties ar nāvi. Trombu veidošanos var provocēt neārstēta virspusējo vēnu slimība, liels šķidruma zudums organismā, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas, grūtniecība, trauma, hormonālo medikamentu lietošana, onkoloģiskas saslimšana, operācijas, bet nereti tas notiek bez acīmredzama iemesla.
Kā pārliecināties, vai vēnas ir veselas?
Veiciet kāju vēnu sonogrāfiju! Duplekssonogrāfija ir visprogresīvākā venozo saslimšanu diagnostikas metode. Šādi iespējams atklāt saslimšanu agrīnā stadijā un savlaicīgi sākt ārstēšanu. Izmeklējums ilgst 10–15 minūtes, ir nesāpīgs un nekaitīgs. Jums precīzi tiks izmeklētas gan virspusējās, gan dziļās vēnas.
Ja tomēr vēnas izrādīsies slimas, tad kopā ar pacientu tiks sastādīts ārstēšanas plāns. Dr. Mauriņa klīnikā ķirurgi, flebologi ārstēšanā izmanto pasaulē visprogresīvākās ārstēšanas metodes. Šādu metožu izmantošana sniedz iespēju ārstēt tikai slimos vēnu posmus, neskarot veselos, tādējādi iegūstot maksimālu ārstniecisku un kosmētisku efektu, ļaujot pacientam jau operācijas dienā turpināt ierastās dzīves un darba aktivitātes.
Ir virkne dažādu pasākumu, ko ikkatrs no mums var veikt patstāvīgi, kas palīdz venozo saslimšanu profilaksē un ārstēšanā. „Lai samazinātu pietūkumu, smaguma sajūtu - sekojiet līdzi savam ķermeņa svaram; izvairieties no stāvēšanas vai sēdēšanas ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma; dzeriet daudz ūdens - vismaz 2 litrus dienā, esiet aktīvi – nūjojiet, staigājiet, skrieniet, peldiet, brauciet ar velosipēdu”, rekomendē Dr. Andrejs Vanags.
