Atbildi nevar iegūt, tikai apskatot kāju. Ārēji redzamās vēnas ne vienmēr parāda, kas notiek dziļāk audos. Tāpēc pirms ārstēšanas svarīgi saprast, kuras vēnas ir izmainītas un vai tajās ir traucēta asins plūsma. Atkarībā no atradnes var izvēlēties skleroterapiju, lāzeroperāciju, vai miniflebektomiju vai arī šo metožu kombināciju.
Vispirms jānoskaidro vēnu veselības stāvoklis
Redzams vēnu tīklojums pats par sevi vēl nenozīmē, ka nepieciešama operācija. Tāpat arī izteiktākā problēma ne vienmēr atrodas tur, kur to var saskatīt ar neapbruņotu aci. Kāju smagumu, nogurumu vai pietūkumu var izraisīt arī citi faktori.
Dr. Mauriņa klīnikā vēnu veselības stāvokli izvērtē ar duplekssonogrāfiju. Šajā izmeklējumā ārsts apskata gan virspusējās, gan dziļās kāju vēnas, kā arī novērtē asins plūsmu un vēnu vārstuļu darbību. Pēc izmeklējuma kļūst daudz skaidrāks, vai konkrētajā situācijā nepieciešama ārstēšana un kura metode būtu piemērotākā.
Skleroterapija piemērota dažādām vēnām
Skleroterapijas laikā vēnā ar smalku adatu vai nelielu katetru ievada sklerozantu – speciālu medikamentu šķidrā vai putu veidā. Tas iedarbojas uz vēnas iekšējo slāni, un apstrādātā vēna pakāpeniski noslēdzas un ar laiku uzsūcas.
Šo metodi bieži izmanto paplašinātām ādas un zemādas vēnām, tostarp intrakutānu un retikulāru vēnu varikozes gadījumā. Taču skleroterapija nav paredzēta tikai kosmētiskam rezultātam. To var izmantot arī noteiktu izmainītu zemādas vēnu posmu ārstēšanai, ja ārsts pēc izmeklēšanas to uzskata par piemērotu.
Pati procedūra ir salīdzinoši īsa un tiek veikta ambulatori. Klīnika norāda, ka pēc skleroterapijas ieteicams pastaigāties un lielākoties nepieciešams valkāt kompresijas zeķes divas līdz četras nedēļas, taču konkrētos norādījumus pacientam sniedz ārsts flebologs. Plašāku izmaiņu gadījumā ārstēšanu var sadalīt vairākos seansos.
Pēc procedūras ārstētās vēnas vietā kādu laiku var būt redzama pigmentēta josliņa, kā arī rasties neliels sacietējums vai jutīgums. Pigmentācija parasti pakāpeniski mazinās, taču dažkārt saglabājas vairākus mēnešus. Tāpat kā jebkurai medicīniskai procedūrai, arī skleroterapijai ir iespējamas komplikācijas, tostarp reti – vēnas iekaisums vai tūska.
Kad nepieciešama lāzeroperācija?
Ja duplekssonogrāfijā konstatēti virspusējo vēnu vārstuļu darbības traucējumi un nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, viena no iespējām ir vēnu lāzeroperācija. Ja vārstuļi nenoslēdzas pietiekami labi, daļa asiņu plūst atpakaļ jeb veidojas venozais reflukss. Tas palielina spiedienu vēnās un var būt saistīts ar varikozu vēnu veidošanos un citiem simptomiem.
Lāzeroperācijas laikā ultrasonogrāfijas kontrolē bojātajā vēnā ievada plānu lāzervadu. Lāzera enerģija iedarbojas uz vēnas sieniņu un to noslēdz. Asinis pēc tam turpina cirkulēt pa citām veselām vēnām. Procedūra tiek veikta ar vietējo atsāpināšanu, un klīnika norāda, ka pēc operācijas pacients var uzreizi atgriezties ikdienas gaitās.
Svarīgi arī tas, ka kompresijas zeķes pēc lāzeroperācijas ne vienmēr ir nepieciešamas. Dr. Mauriņa klīnika norāda, ka gadījumā, ja lāzeroperācija tiek veikta bez sānu zaru izņemšanas, pēcoperācijas periodā ļoti bieži kompresijas zeķes nav nepieciešamas.
Vai abas metodes var izmantot kopā?
Jā, un praksē tas nav nekas neparasts. Ja galvenā problēma ir bojāts vēnas stumbrs, to var ārstēt ar lāzeroperāciju, savukārt atsevišķus vēnu zarus pēc tam iespējams ārstēt ar skleroterapiju. Dažos gadījumos sānu zarus izvēlas izņemt ar miniflebektomiju, bet reizēm pēc stumbra vēnas slēgšanas daļa zaru samazinās pati. Ārstēšanas plāns tāpēc var būt atšķirīgs pat cilvēkiem ar līdzīga izskata vēnām.
Ar skleroterapiju nevajadzētu sajaukt lāzerskleroterapiju jeb CLaCS. Šī metode paredzēta ļoti sīku, virspusēju vēnu un kapilāru tīklojuma ārstēšanai. Vispirms vēnu cauri ādai apstrādā ar lāzera enerģiju, pēc tam tajā ievada sklerozantu. Tātad atšķirībā no vēnu lāzeroperācijas lāzers šeit netiek ievadīts pašā vēnā.
Individuāla pieeja
Nav vienas metodes, kas būtu piemērota visām vēnu problēmām. Tas, kas vienam pacientam atrisina problēmu ar vienu procedūru, citam var prasīt vairākus ārstēšanas posmus. Tāpēc izvēle starp skleroterapiju un lāzeroperāciju sākas nevis ar procedūras nosaukumu, bet ar vēnu diagnostiku un zinoša ārsta rekomendācijām.
Arī tad, ja galvenā sūdzība ir tikai vizuāla, ir vērts vispirms noskaidrot, kāpēc konkrētās vēnas kļuvušas redzamas. Savukārt smaguma sajūta, pietūkums, kas progresē dienas laikā vai citas regulāras sūdzības ir iemesls pārbaudīt vēnu veselību. Pēc izmeklējuma ārsts flebologs var izskaidrot, kāds ir kāju vēnu veselības stāvoklis un kādas ārstēšanas iespējas konkrētajā gadījumā ir pamatotas.
Galvenās atšķirības īsumā
| Kritērijs | Skleroterapija | Vēnu lāzeroperācija |
|---|---|---|
| Kā notiek ārstēšana? | Vēnā ievada medikamentu šķidrā vai putu veidā. | Vēnā ievada lāzervadu un slēdz bojāto posmu ar lāzera enerģiju. |
| Kad to biežāk izvēlas? | Sīku vēnu tīklojumam, retikulārām vēnām un atsevišķiem varikoziem zariem. | Ja konstatēta zemādas stumbra vēnas mazspēja un ir indikācijas ārstēšanai. |
| Anestēzija | Parasti nav nepieciešama. | Izmanto vietējo anestēziju. |
| Kompresijas zeķes pēc procedūras | Parasti ieteicamas divas līdz četras nedēļas. | Pēc lāzeroperācijas bez sānu zaru izņemšanas parasti nav vajadzīgas; citos gadījumos ārsts individuāli izvērtē un nosaka. |
Tabulā aprakstītas biežākās situācijas, bet zinošs un pieredzējis ārsts flebologs var rekomendēt citu ārstēšanas plānu, izvērtējot konkrēto vēnu saslimšanu.
Biežākie jautājumi
Vai pēc bojātās vēnas slēgšanas nepasliktinās asinsrite?
Nē. Slēdzot bojātu virspusējo vēnu, asinis plūst pa veselajām vēnām. Lielāko daļu asiņu atteces no kājām nodrošina dziļās vēnas.
Vai sīks vēnu tīklojums nozīmē, ka vajadzīga operācija?
Diemžēl to nevar vizuāli izvērtēt un tikai veicot duplekssonogrāfiju zinošs ārsts var sagatavot ārstēšanas plānu. Sīkas virspusējas vēnas bieži ārstē ar skleroterapiju vai lāzerskleroterapiju. Taču pēc tīklojuma izskata nevar spriest par vēnu vispārējo veselības stāvokli. Visbiežāk redzams sīks vēnu tīklojums nozīmē, ka ir traucēta vēnu asinsrites sistēma.
Vai vēnu problēma pēc ārstēšanas var atkārtoties?
Ārstēšana ir vērsta uz konkrētajām bojātiem vēnu posmiem, un laika gaitā izmaiņas var rasties arī citās vēnās, jo vēnu varikoze ir hroniska saslimšana, kas var progresēt dzīves laikā. Ja tā netiek savlaicīgi diagnosticēta un ārstēta, nākotnē var attīstīties bīstamas komplikācijas - trofiskās čūlas vai trombi. Tāpēc jāievēro ārsta ieteiktais kontroles plāns.
Kā uzzināt, kura metode piemērota?
Ja traucē vēnu tīklojums, izspiedušās vēnas, smagums vai pietūkums kājās, pirmais solis ir flebologa konsultācija un vēnu pārbaude. Pēc duplekssonogrāfijas ārsts var izskaidrot, vai nepieciešama skleroterapija, lāzeroperācija, metožu kombinācija vai cita pieeja. Pieteikties flebologa konsultācijai var tiešsaistē vai pa tālruni +371 67374747.
Dr. Mauriņa klīnika skleroterapiju un vēnu lāzeroperāciju neveic grūtniecības un zīdīšanas laikā.
